Braukt nācās ar mašīnu caur Lietuvu un Poliju. Nekādu lielu iespaidu no braukšanas nepalika, ja neskaita lielo nogurumu un bezgalīgos veikalus, luksoforus un gājēju pārejas Polijā aiz pilsētu robežām. Kā arī pati Polija likās bezgalīga, jo nācās braukt tieši caur tās centru. Un tad pēkšņi parādījās kalni, mazas mājiņas, bezgalīgi tāli saskatāmās rudās koku galotnes, vecmodīgas celtnes — tuvojas Čehijas robeža. Skati bija tiešām satriecoši, bet diemžēl (un simtreiz diemžēl) fotoaparātam nebij uzlādēts akkumulators un nebija iespējas to visu nobildēt. Atpakaļceļā nakts tumsā tās vietas galīgi nevarēja saskatīt. Pietura benzīna uzpildes stacijā, šķīstošā kafija plastika glāzītē un re kur viņa ir — Čehija.

Skats no viesnīcas loga bija vienkārši vienreizējs — sarkano māju jumtiņi turpinājās līdz pat horizontam, kur dažviet tos nomainīja industriālākas celtnes.

Tad sekoja ceļš uz pilsētas vēsturisko daļu. Starp citu, tur ir vienotās biļetes visiem transporta veidiem. Un nopērkot biļeti par dažām kronām (uz ceļojuma beigām man uzkrājās pilnas kabatas ar biļetēm) var braukāt veselu pusotru stundu visos virzienos un ar jebkuru transporta veidu.

Var veselu bezgalību staigāt pa Prāgas vecajām ielām, kas glabā senatnes dvašu. Pat celtņu pagalmi izskatās satriecoši. Ēkas ir novietotas ļoti tuvu viena otrai un ielas pārsvarā ir ļoti šauras.

Ja nebūtu tik daudz tūristu, es pilnīgi noteikti kādu nedēļu padzīvotu kādā no šīm mājām, baudot pilnvērtīgu prādzinieka dzīvi. Dzerot īstu, garšīgu alu, kas ir pilnīgi nesalīdzināms ar mūsu ražoto un mums importējamo, ēstu veprovo koleno un aiz laimes dziedātu dziesmas.

Vēsturiskajā centrā ieraudzīju interesantu ēku. Nav ne jausmas cik tai ir gadu, taču tā tika nokrāsota tā, ka viņas līdzenās sienas ne drusciņ neizdalās no mežonīgā formu daudzuma, kas valda apkārtējā arhitektūrā.

Vienīgais, kas neiederas visā šajā pasaku gleznā, ir mūsdienu ietekme. Gan mašīnu skaits, gan arī iedzīvotāju tieksme atveidot vecos laikus, vizinot tūristus ar zirgiem lietusmēteļos, kas iejūgti ratiņos.

Tad viena diena tika atveltīta braucienam uz Dresdeni (Vācija), jo izrādījās, ka līdz turienei ir tikai pāris stundu garš ceļš.

Čehiju no Vācijas atdala kalni, kurus jau novembrī pārklāj sniegs.

Dresdenē lija. Daudz runāja vāciski. Bija auksti. Apskatot lielo Munhenes galeriju, nekāda mežonīga iespaida arī netika iegūts, tādēļ jau vakarā biju atpakaļ Prāgas viesnīcā un gatavojos ceļam atpakaļ uz mājām.

Interesē kas vairāk par Prāgu? Tad laimīgs jums ceļš uz wikipēdiju.

Gribās nedaudz pastāstīt par apstākļiem, kuros pašlaik mītu, lai jums nerodas nepareizas domas, ka esmu pametis gfx-dream projektu un HQ design studijas vadību.Sāksim ar to, ka pašlaik līdz pat 27. jūnijam man ir mācību prakse. Diemžēl strādāt nākas pēc apgūstāmās profesijas (datortehniķis), tādēļ nekādu īpašu nestandarta domu gājienu no manis tur neviens negaida (un labi arī ir). No rīta (8:30) līdz vakaram (16:30) es izjaucu, savācu sistēmblokus, pārinstalēju programmatūru, spēlēju standarta Windows spēlītes. Pārnācot mājās beidzas spēki, kopā ar vēlmi kautko iesākt. Bet tomēr jāvirzās uz priekšu, jo laiks negaida

Mana diena.

Mana darba diena sākas ar to, ka mani jau gaida svaigi(un bieži arī nesvaigi), nestrādājoši sistēmbloki.

Kad beidzot tieku galā ar to tīrīšanu, jāsāk programmatūras instalēšana, sistēmas pārbaudīšana u.t.t.

Tad ir pusdienu pārtraukums, dažas Miniera un Solitaira spēles, neilga pasēdēšana internetā caur mobilo (darbā ir pieeja tikai diena.lv lapai) un ceļš uz mājām.

Līdz mājām ir jāiet labs gabals ar kājām. Ceļā jāizmanto 2 tramvaji vai kombinācija tramvajs + autobuss, bet esmu pieradis ekonomēt naudu, tādēļ viena tramvaja vietā es noeju pusstundu ar kājām — ļoti labi nomierina nervus un atpūtina smadzenes.

Principā tagad mēģinu iedziļināties logotipu veidošanas virpulī, ceru, ka ar laiku mani darbi kļūs labāki arī šajā darbības diapazonā.

Kas dos darbu?
Es. Principā, ja tev būs pietiekamas zināšanas, tad varēsim likt pamatu arī pāris saviem projektiem.

Ko būs jādara?
Tiks dota JPEG/PSD lapas skice, no kuras tev vajadzēs uzkodēt lietojamu lapas templeitu (t.i. nevis ar Slice Tool sagraizītu, bet sastādīt CSS kodu). Termiņi – vēlams dažas stundas. Protams, lai atbilst visiem standartiem un korekti tiek attēlotas uz default brauzeriem(IE, Opera, FF).

Kas būs pretī?
Naudiņš tiks pārskaitīts uz bankas kontu. Cik daudz? Sarunāsim privāti

Strādāsim?
Darbiņš principā ir patstāvīgs (t.i. katru mēnesi 1-4 webi ko graizīt), tādēļ vēlos, lai tu būtu pacietīgs, un būtu spējīgs gandrīz jebkurā brīdī atmest visas mazsvarīgās lietas un piesēst pie darba. Protams vēlams, lai ar tevi varētu brīvi sazināties dienas laikā (skype, telefons).

Kontakti

E-pasts: contact[at]nockab.net
Skype: nockware

P.S. Vēlams, lai būtu arī uzkodētie darbi, ko parādīt pretī. Atkārtošu, ka tev būs tikai jāsagatavo templeits no bildes – nekas vairāk.

Kas ir retuša? Internets pastāstīja,ka retuša ir bildes apstrāde (mehāniska vai automātiska), kas novērš bildes defektus, mainot tās vizuālo izskatu. Tātad uzzinājām – tā ir bildes apstrāde. Bet vai to ir jādara? Obligāti! Pat no nekvalitatīvas bildes var izspiest konfektīti, ja pacenšas.

Pārskatāms retušas piemērs:

Tā ir portreta retuša. Lietojot Photoshop, to var panākt ar Clone Tool un Healing Brush Tool. Dažreiz nākas lietot arī Blur Tool, parastās otas un visus parocīgos darbības elementus, lai mainīt cilvēka izskatu (mainīt ķermeņa elementu lielumu, krāsu utt).

Apskatīsim sarežģītāku retušas variāciju. Kur ir ļoti svarīgi ievērot gaismas leņķi un materiālus – automašīnu retuša. Kā piemērs – to izmanto, ja nav iespējas nofotografēt mašīnu studijā, bet nepieciešamas bildes, kur uz mašīnas nebūs lieku atspīdumu. Parādīšu uz bildes, kuras autortiesības pieder Artēmija Lebedeva studijai:

Te ir parādīts ļoti profesionāls darbs, kā redzat rezultāts tiešām ir labs un no fotogrāfijas atšķirt nevar. Vai tas ir sarežģīti? Principā, ja iemācās darboties ar Pen Tool, gradientiem un otām, tad process iet diezgan ātri. Protams, ja bilde ir detalizēta, tad retušai var aiziet līdz pat 10 stundām (iesācējiem arī vairāk), tādēļ jābūt ļoti pacietīgam. Bet gudra frāze ir tā, ka labs nāk ar laiku. Un nākas tērēt savu laiku, lai tavu darbu kāds novērtētu. Seciniet paši.